Pretīm taviem vārdiem es lieku savus
Un tavu lūpu mirdzums tik ļoti savāds
Ka vairs nevaru saprast uz kuru pusi tava vienaldzība ir mani aiznesusi...

Nu ko tu dari
Ka negaisā mēs esam abi
Nu ko tu dari
Ka aiz aizslēgtām durvīm vairs nejūtos labi
Nu ko tu dari
Nu ko tu dari ar mani

Un sestdienas blūzs tas neatlaiž mūs, tas neatļauj skriet, bet gan atpakaļ iet
Un atmiņas rūgtas kā pieneņu pūkas kairina lūpas
Un pat ja man vienam ir jāblenž uz sienām es būšu es pats un neatdošos ne vienam
Bet jūtu gribās man zināt, kā būtu ja

Nu ko tu dari
Ka negaisā mēs esam abi
Nu ko tu dari
Ka aiz aizslēgtām durvīm vairs nejūtos labi
Nu ko tu dari
Nu ko tu dari ar mani